2024. gada 8. februārī visas dienas garumā norisinājās Sertificētu mediatoru padomes rīkotā konference par mediācijas iespējām vardarbīgajās attiecībās. Konferencē ar priekšlasījumiem piedalījās starptautiski atzīti ārvalstu mediācijas profesionāļi un akadēmiskie eksperti.
Runātāji no dažādiem aspektiem aplūkoja, kādos gadījumos, kāpēc un kādā veidā mediācija ir iespējama, ja starp strīda pusēm iepriekš ir notikusi vardarbība.
Konferencē ar referātiem uzstājās:
- Dafna Šārona Maksimova (Dafna Sharon Maksimov), Izraēla: “Izpratne par vardarbības upura traumatizāciju un upura spēju izprast brīvprātīgu piedalīšanos mediācijā: akcents uz bērna traumu vecāku konflikta laikā”;
- Artūrs Trosens (Arthur Trossen), Vācija: “Pārvarēt robežas kopā ar mediāciju“’;
- Tetjana Bilika (Tetyana Bilyk), Ukraina: “Kā jārīkojas ģimenes mediatoram lietās ar vardarbību ģimenē?”
- Lisa Parkinsone (Lisa Parkinson) un Kārlija Norrisa (Carlie Norris), Lielbritānija: “Vardarbība ģimenē un mediācija. Tiešsaites mediācija“
- Marija Lū Frenka (Dr.Mary Lou Frank), ASV: “Mediācija lietās, kur ir bijusi vardarbība: Amerikas Savienotās Valstis”
Konferenci apmeklēja 276 dalībnieki, tostarp, sertificēti mediatori, mediatori, tiesneši, bāriņtiesu locekļi, zvērināti advokāti, Latvijas Republikas Probācijas dienesta darbinieki, vardarbībā cietušo atbalsta organizāciju pārstāvji (centrs “Marta”, centrs “Dardedze” un centrs “Skalbes”), Latvijas Republikas Tieslietu un Labklājības ministriju pārstāvji, Lietuvas un Kirgizstānas mediācijas padomju pārstāvji, psihologi, u.c. interesenti.
Konferences laikā tika apspriesti šādi jautājumi:
- Kas mediāciju padara iespējamu augsti eskalētos konfliktos?
- Kādai apmācībai ir jābūt mediatoram, lai vadītu mediāciju augsti eskalēta konflikta apstākļos?
- Vai un kā no vardarbības cietusī persona spēj apzināti, ievērojot brīvprātības principu, dot piekrišanu dalībai mediācijā?
- Kādas ir no vardarbības cietušā vajadzības un kā mediators var tās palīdzēt atklāt un apzināties mediācijas ietvaros?
- Vai vardarbības veicējam ir nepieciešams atbalsts? Kādas ir vardarbības veicēja vajadzības, un kā mediators var tās palīdzēt atklāt un apzināties mediācijas ietvaros?
- Kā nodrošināt drošu vidi mediācijā un novērst apdraudējuma un retraumatizācijas riskus?
- Vai mediācija sarežģī juridiskās lietas?
Apkopojot konferences runātāju priekšlasījumos un dalībnieku paneļdiskusijā gūtās atziņas, varam secināt, ka mediācija ir iespējama arī tad, ja pušu starpā ir notikusi vardarbība. Šādas mediācijas iespējamību nosaka mediatora prasmes un kvalifikācija. Kā būtiskas un nepieciešamas prasmes ir izceļamas mediatora spēja atpazīt riskantu uzvedību, organizēt un uzturēt mediācijas pusēm drošus apstākļus, kā arī strukturēt un vadīt procesu.
Atbilstoši vadīta mediācija ir drošs process, kas balstīts uz brīvprātības principu. Mediāciju var izmantot arī konfliktos, kuros ir iesaistītas bērnu intereses (piemēram, šķiroties pārim ar bērniem), kā arī citos pušu starpā pastāvošos strīdos. Prasmīgi vadīta mediācija neapkalpo vardarbības veicēju vēlmes racionalizēt vardarbības iemeslus, pārliekot atbildību par notikušo uz cietušo, bet gan palīdz pusēm izaugt, uzņemties atbildību par savu rīcību un pašiem veidot savu nākotni.
Konferences videoieraksts (ar tulkojumu latviešu valodā) ir pieejams Sertificētu mediatoru padomes YouTube kanālā https://youtu.be/9fGDjABN0Ko
Sertificētu mediatoru padome sirsnīgi pateicas visiem par piedalīšanos, sniegto atbalstu un vērtīgajām atziņām, kā arī cer, ka ikgadēja konference par aktuālām ar mediāciju saistītām tēmām kļūs par skaistu tradīciju!
Uz tikšanos nākamajos Sertificētu mediatoru padomes organizētajos pasākumos!